Aptauja

Kurus pasākumus vasarā plānojat apmeklēt Jēkabpilī?

Seko mums:

                        Draugiem.lv   
                         Facebook    
 
 
Barikādes. 1991. gada 20. janvāris
Barikāžu notikumi dalībnieka Jāņa Gribuškas atmiņās

 
Tolaik mācījos Valsts Mālpils lauksaimniecības tehnikumā un šī ziņa nonāca līdz pagastam ātri, jo bija nepieciešama smagā tehnika barjeru veidošanai, un mēs pieteicāmies kā brīvprātīgie, jo nevarējām palikt malā. Braucienu uz Rīgu organizēja pagasts, bija vairāki autobusi – viens bija pārsvarā ar studējošajiem, līdzi tika ņemta pārtika. Ceļš bija neilgs, bet saspringts, jo dažās vietās jau bija aizsprostoti ceļi. Bija jūtama tautas vienotība aizsargāt savu dzimteni.
Mūsu postenis bija pie aizsargbarjeras Zaķusalā, pie torņa. Aiz mums bija betona siena. Blakus bija Jēkabpils tehnikuma pārstāvji.
Bailes bija no neziņas, kas notiks. Tikām brīdināti, ka mēs esam pēdējais vairogs pie betona sienas, bet pāri sienai līst nedrīkstēja, jo tad tiktu atklāta uguns uz Zaķusalas TV torņa aizstāvjiem.
Bailes palīdzēja pārvarēt atbalsts no vecākās paaudzes, kuri bija pieredzējuši kara postošo ietekmi. Daudz tika sniegti padomi, kā rīkoties dažādās situācijās. Noskaņojumu uzlaboja kopīga dziesmu dziedāšana, kas cēla patriotisma sajūtu sirdī. Vienotības sajūta bija fantastiska.
Ja uzdotu sev jautājumu, vai bija vērts piedalīties Barikāžu notikumos, tad atbilde ir – tas bija sirds aicinājums aizstāvēt mūsu senču izcīnīto brīvību. Nedod Dievs to piedzīvot atkal, bet tomēr ja tiktu atkārtota līdzīga situācija – ietu aizstāvēt, bet jau ar savu dzīves pieredzi.